The only one who can tell you „you can't” is you. And you don't have to listen*

Ja reiz esi, kādā vīlies tam ir grūti pārkāpt pāri. Ko darīt ja šīs vilšanās dēļ sāc neuzticēties visiem? Sarunā ar draudzeni uzklausīju viņas pārdomas par vilšanos savos padotajos. Bieži viņi neattaisno uz sevi liktās cerības, draudzene tad dusmojas uz sevi un nosolās, ka nekad vairs neuzticēsies. Tomēr viņa sev doto solījumu netur un atkal no jauna notic. Varbūt viņa ir nebeidzama optimiste, un kā zināms, optimisms un pozitīva domāšana nav īsti tā raksturīgākā latviešu īpašība, bet es turu īkšķus, lai šo gaišo skatījumu uz lietām viņa nekad nezaudētu.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka patiesi, starp desmitiem slikto piemēru būs viens labais, bet pārstājot tādai iespējai ticēt, mēs to vienkārši palaidīsim garām. Piemēram, mans jau izslavētais gadījums ar kontrolieriem, kas manu izmisumu un attaisnošanos ar pēkšņi saplīsušo e-talonu uztvēra par meliem,  jo ik dienu viņi sastop simtiem tādu, kas šādi attaisnojoties ik dienu brauc „par zaķi”. Šis ir no tiem reāli saprotamajiem piemēriem, kāpēc kontrolieri ar mani rīkojās tieši tā un ne citādāk. Dažādi indivīdi un situācijas ir padarījušas viņus tik tēraudzcietus, ka nu jau ir grūti atšķirt, kad cilvēks stāsta patiesību, bet, kad melo.

Protams, runa nav par kontrolieriem. Runa ir par mums jebkurā ikdienas situācijā. Kā, lai mēs zinām, kad mums nav dota iespēja un ir atteikts ne jau mūsu, bet iepriekšējās negatīvās pieredzes dēļ? Es domāju, ka bieži. Ne mazums reižu esam teikuši un dzirdējuši – tādus kā tevi es pazīstu; tādiem kā tu es redzu cauri utl. Un Vai vienmēr mums ir izrādījusies taisnība?

Cik nav dzirdēti tādi gadījumi, kad, kāds nenoticot sev, savai idejai un projektam to ir pārdevis par nieka grašiem, bet, kāds, kas to nopircis – noticot idejai ir kļuvis stāvus bagāts. Tāpat ar cilvēkiem, kādam nav dota iespēja, jo neatbilstot kādiem tur pieņemtiem standartiem, bet vēlāk... vēlāk šis izbrāķētais cilvēks lūkojas uz mums no visām kino afišām, savu aģentu, kas noticēja..  padarot laimīgu un, protams, kas nav mazsvarīgi – bagātu ;)

Zinu, nav viegli. Man pašai ir grūtības ar ticību sev, citiem .. bet tā nevar dzīvot. Tā mēs stāvam uz vietas, neļaujot pat vistrakākajām idejām, visdullākajiem cilvēkiem mainīt sevi un mūsu pasauli un domāšanu.

* citāts no Nike.