Mēs esam slinki ceļojumu plānotāji. Kaut kā neesam iemācījušies laicīgi saprast, ko gribas apskatīt un kā, kur nokļūt, kur apmesties. Parasti viss notiek ņigu ņagu – pēdējā brīdī. Arī šoreiz. Zinājām, ka gribam pārvietoties ar īrētu auto, prāmi, zinājām, ka ar vilcienu, bet nebijām pat painteresējušies vai tas jādara laicīgi, vai var atlikt uz pēdējo brīdi. Plānošanas nekādas. Bet jāteic, ka Itālijai ir tā burvība, ka tur ir ļoti laba prāmju un vilcienu satiksme. Arī auto var noīrēt kaut vai dienu pirms ceļojuma. Tā darījām arī mēs. Par pārvietošanās vieglumu Itālijā tad šajā ierakstā.
Tā kā ceļojumā devāmies ar Ryanair - Itālijā ielidojām gandrīz pusnaktī, apmetāmies lidostas pilsētiņas Ciampino hostelī – cena priekš ūķa bez loga bija baisa, bet tā kā bijām paredzējuši tikai pārnakšņot, iztikām bez kariņa recepcijā. Iespējams, ja rezervāciju būtu veikuši dažus mēnešus pirms ceļojuma, izmaksas būtu mazākas. Tā kā Roma nebija mūsu galamērķis, šī opcija, nakšņot pie lidostas izrādījās prātīga, jo ja neesi laicīgi rezervējis viesnīcu/hosteli/apartamentus Romas karstākajā sezonā, vari par noplukušu istabiņu samaksāt pat 80euro par nakti, jo citu brīvu vienkārši nebūs. Ja jūsu mērķis ir Roma, tad pie lidostas ir autobuss, kas par 4euro aizvizinās līdz Romai, tāpat ir autobuss, kas aizvizinās līdz stacijai un no turienes var braukt ar vilcienu. Protams, ir arī auto īres iespējas.
No rīta nobaudot spļāvienu krūzē (tasīte espresso) un šokolādes kruasānu, devāmies uz Ciampino staciju (200m no viesnīcas), lai par ~1.70euro piecpadsmit minūtēs aiztrauktos līdz Romas centrālajai stacijai (Termini). Romas gaisu mēs tikai apošņājām, jo tālāk mūsu ceļi veda uz Neapoli. Self-service kasē nopirkām vilciena biļeti uz Neapoli (pilsētas vilciens ~ 7euro personai, ceļā jāpavada 2,5h ir arī vilcienu, kas aizvizina 1h laikā, bet cena par biļeti ir daudz augstāka). Patiešām, nav nepieciešams stāvēt kilometriem garajā rindā, lai biļeti nopirktu kasē, jo automāts ir gana gudrs, tas piedāvā visus iespējamos izraukšanas laikus, iespēju nopirkt arī atpakaļceļa biļeti. Tāpat piedāvā izvēlēties no visiem iespējamajiem vilcieniem – gan lētajiem pilsētu, gan dārgākajiem ātrvilcieniem.
Atlikušo pusotru stundu līdz vilcienam pavadījām netālu esošajās baznīcas velvēs un tās ēnainajā parkā slēpāmies no tveices, kas sniedzās jau pāri 30 grādu atzīmei.
Uz vilcienu devāmies burtiski pēdējā mirklī, jo šķita, ka tas būs tik pat tukšs, cik tukši tie ir Latvijā, taču maldījāmies. Apmēram 20 vagonu garais sastāvs bija stāvgrūdām pilns, skrienot pa peronu un iemetot acis kupejās, secinājām, ka aizņēmām pēdējās divas vietas otrajā vagonā. Atlikušās desmit minūtes līdz izbraukšanai piepildījās arī stāvvietas, nu gluži kā pārbāztie vilcieni uz Bulduriem vasaras brīvdienās. Tāpēc, ja izvēlaties vasaras sezonā pārvietoties ar vilcienu – vislabāk tajā raušaties iekšā laicīgi, ja vien nav vēlme 2,5 pavadīt stāvot kājās. Labums – ir wc. Jāteic, ka tas ir svarīgs aspekts, jo 30 grādu karstumā tiek patērēts daudz šķidruma un tualetes pieejamība ir svarīga.
Izejot no Neapoles stacijas ir jādodas taisni, līdz autobusu pieturām. Pilsēta karte ar iezīmētiem autobusu un trolejbusu maršrutiem palīdzēs saprast, kurā transportlīdzeklī kāpt iekšā, lai nokļūtu nepieciešamajā galamērķi. Mēs bijām apmetušies Spāņu kvartālā, kas vilināja ar savām mazajām, šaurajām ieliņām. Tā kā bijām sakarsuši un pārguruši, izdarījām kļūdu, nekāpām vis sabiedriskajā transportā, kas pērkot biļeti iepriekš maksā 1euro, bet pie vadītāja 1,70euro, bet ielēcām autobusā, kas brauc Lidosta-Stacija-Spāņu kvartāls. Līdz ar to, par trīs pieturu braucienu samaksājām 3euro katrs. Stulbi, jo par 6euro var restūzī izdzert litru vīna!
Neapole
Nākamajā dienā nolēmām ar prāmi doties apskatīt netālu esošo Kapri salu. Iespējams, ka prātīgāk būtu bijis doties uz kādu mazāku un ne tik populāru tuvāko saliņu, bet par to nākamreiz. Kātojām uz Neapoles ostu, tā atrodas uzreiz aiz Neapoles pils. Ļoti rosīga, tūristiem un vietējiem pārpildīta ostiņa. Nevajag apjukt, taisnā ceļā jādodas līdz kasei un jāskatās, kura kuģīša iziešanas laiks der vislabāk un pirkt nost. Iesaku uzreiz nopirkt arī biļeti atpakaļceļam. Gadīsies, ka uz tās būs uzdrukāts daudz ātrāks/vēlāks atiešanas laiks nekā būsiet gribējuši, jums pat neprasot, bet tas nekas, ja kāpsiet iekšā tās pašas firmas kuģītī uz to pievērs acis. Cenas par īso braucienu nav lētas 17euro par cilvēku – vienā virzienā. Ir lielais kuģis, kas vizina ilgāk, bet maksā 11euro, tikai tas kursē divreiz dienā. No rīta un vakarā. Mazie, savukārt, vismaz reizi stundā, ja ne biežāk.
Capri
Kādu stundu šūpojāmies pa viļņiem un teiksmainā Kapri sala bija jau aizsniedzama ar roku pirkstiem. Kapri ir laba mazu autobusiņu satiksme, kas aizvizinās uz kādu no izvēlētajām pilsētiņām, vai funikulieris, kas uzšaus augšā kalnā. Cenas – ap 1-2 euro. Ir, protams, arī taksīši – glīti kabrioleti. Kapri ostā ir iespējams nopirkt ekskursiju ar laivu apkārt salai, tāpat noīrēt laivu un salu atklāt pašam.
Capri
Nākamajā rītā mēs devāmies uz auto nomas kompāniju Avis un saņēmām Fiat 500 atslēgas, lai ar to trauktos pāri kalniem uz otru zābaka pusi. Iesakām ņemt pilno apdrošināšanu, jo satiksme pilsētā ir latvietim mazliet nesaprotama un var sanākt iedzīvoties skrambās, un iespējams, ka to būs jāsedz no savas kabatas, jo bez pilnās apdrošināšanas, pašrisks var būt pat līdz 1000euro. Auto īre uz divām dienām ar pilno apdrošināšanu bija 124LVL. Tāpat noteikti vajag apbruņoties ar tom-tom. Pārvietoties pa galvenajām šosejām ir viegli, ir labas ceļu norādes, bet problēmas rodas līkumotajās, samudžinātajās pilsētiņu ielas. Tad, kungs ar patīkamo balsi, kas visu pasaka priekšā – ir tīrā bauda.
Pa ceļam gotiņas
Pa ceļam olīves
Mūsu pēdējā atpūtas vieta bija Peskara. No turienes uz Romu mēs devāmies ar autobusu. 15euro no cilvēka un 3 stundu brauciens norit komfortablā autobusā. Tiesa – bez tualetes. Tāpēc par to jāparūpējas iepriekš. Biļetes mēs pirkām kādas divas dienas pirms izbraukšanas un labi, ka tā. Jo autobuss bija pilns, ja nebūtu dabūjuši vietas uz šo reisu (8.40, Romā 12.00) būtu nokavējuši lidmašīnu. Brīvdienās autobuss kursē kādas 4 reizes, darba dienās vismaz reizi stundā. Pārsteigums mūs sagaidīja Romā. Autobuss piestāja nevis Termini stacijā, kā bijām cerējuši, bet otrā pilsētas galā. Tāpēc bija jāpārsēžas nākamajā autobusā, kas aizvizināja līdz laukumam, pie pašām Spāņu kāpnēm.
veloceliņi Peskarā
Tātad – Itālijā ir ļoti viegli pārvietoties gan ar autobusu, vilcienu, gan pa ūdeni. Var īrēt arī velosipēdus! To pieredzējām arī iepriekš, kad no Rimini Itālijā devāmies ar vilcienu uz Venēciju un ar autobusu uz Sanmarīno. Tāpēc nav jābaidās, ka nav veiktas biļešu rezervācijas internetā jau pulka laika iepriekš. Kad bijām Romas Termini, secinājām, ka no turienes var aizbraukt praktiski uz jebkuru vietu Itālijā. Tāpēc – somu plecos un uz priekšu. Un jā, ceļot ar mugursomu ir daudz ērtāk nekā ar koferiem, kaut vai maziem. Veiksmi!
Vēl var līdzēt šis –
utl.
Pilsētu apraksti – nākamajos stāstos.
Paldies, Une!
AtbildētDzēstAr šo rakstu mani esi pamatīgi sakārdinājusi, jo arī Itālija gozējas manā "Valstis, uz kurām gribu aizbraukt" sarakstā!
Gaidīšu nākamos stāstus.