Šodien Latviju piemeklēja pasaka. Viss balts un skaists. Bridu pār sniegotu tiltu, pārslām izkūstot uz vaigiem. Smējos sejā automašīnām, kas tika ieputinātas stāvot sastrēgumā. Uzsmaidīju pārdevējam un novēlēju priecīgus svētkus. Es smējos par suni, kas klupdams, krizdams skrēja cauri sniegam, mazajām kājiņām kūļājoties pa balto putru. Apbrīnoju sīciņos krūmu zariņus, kas spēj turēt lielos sniega vālus. Es apbrīnoju pati sevi zīmējot, līmējot saiņojot un sienot visu vakaru no vietas. Rakstot kartiņas izgriezu vai sirdi otrādi. Es raudāju par baby box mazuli un mājokļa jautājuma meiteni, raudāju aizkustinājuma asaras par 10x redzētas filmas kadriem. Apēdu duci mandarīnu un laiski malkoju vīnu. Beidzot es atkal sajūtu prieku. Gribas pikoties un šļūkt no kalna. Gribas slapjus zābakus un izmirkušus cimdus. Sārtus vaigus, un no kalniņšļūkšanas zilu pēcpusi. Nezinu no kurienes tas viss, varbūt nokrita no debesīm kopā ar sniegu.
Priecīgus, priecīgus svētkus. Lai sirds pielīst pilna mīlestības!
Gaišus Ziemassvētkus.
0 viedokļi:
Ierakstīt komentāru